Darbs Norvēģijas ziemeļos

Zemāko likmi nosaka likums. Būvniecībā tā ir 239,61 NOK/h, pēc gada nozarē 249,00 NOK/h, ar amata sertifikātu 264,32 NOK/h. Zivju pārstrādē partnera bāzes likme ir 228,65 NOK/h, un ar pieredzi tā aug līdz 240,96 NOK/h.

Pieredzējuši būvnieki pie mūsu partneriem strādā par 270–300 NOK/h. Tas ir aptuveni €25–€27 stundā.

Mēneša skaitli es nesolu. Alga ir likme reiz nostrādātās stundas, un stundas nosaka objekts: vienu mēnesi ir garas nedēļas, citu objekts iet uz beigām. Virsstundas pēc likuma ir vismaz +40 %, un atvaļinājuma nauda 10,20 % nāk klāt. Savu skaitli vari izrēķināt pats.

Uz ziemeļiem brauc divu veidu cilvēki: tie, kas grib nopelnīt, un tie, kas grib redzēt, kā izskatās dzīve pie polārā loka. Vislabāk sanāk tiem, kam der abi iemesli.

Pilsētas ir mazas. Tromsø ir lielākā, un arī tur visu vajadzīgo apstaigā kājām. Finnsnes ir pavisam neliela. Ja gribi lielpilsētas vakarus, tos te neatradīsi.

Toties darbs ir visu gadu, un uz vienu vietu nepretendē pusotra simta cilvēku kā ap Oslo. Daudzi atbrauc uz vienu sezonu un paliek uz vairākiem gadiem.

Amats ir tas pats, bet laiks izlemj daudz vairāk. Sasalusi zeme nozīmē, ka rakšana un pamati prasa laiku un tehniku, kas zemi atkausē.

Betonu ziemā lej ar segām, sildītājiem un piedevām, un tad to sargā, līdz tas ir ieguvis izturību. Šeit neviens nesteidzas, jo pārsteigšanās nozīmē liet no jauna.

Vējš no jūras aptur celtni un slēdz sastatnes. Tā nav slinkošana, tā ir drošības robeža, un objektā to zina visi.

Ziemā lielāko daļu maiņas nostrādā zem prožektoriem. Pie tā pierod, bet pirmajā ziemā tas pārsteidz.

Materiāli pienāk pēc ceļa un prāmja grafika, nevis pēc noliktavas. Tāpēc plāno uz priekšu, un tāpēc objektā vienmēr ir atrasts darbs, ko padarīt, kamēr krava ir ceļā.

Tromsø saule apmēram divus ziemas mēnešus nepaceļas virs horizonta. To sauc par polāro nakti, un tā nav melna: pusdienlaikā debesis ir zilas, sniegs atstaro to gaismu, un ārā var lasīt.

Grūtākais ir miegs. Tie, kas te dzīvo, ceļas katru dienu vienā laikā, pusdienās iziet ārā, kamēr ir gaišs, un lieto dienasgaismas lampu un D vitamīnu. Kas brīvdienās guļ līdz vakaram, tam janvāris ir garš.

Ziemeļblāzma šajos mēnešos ir ikdiena. Skaidrā vakarā to redz no pilsētas malas, un pēc pāris reizēm to vairs nefotografē.

No maija saule vairs nenoriet. Tad problēma ir pretēja: vajadzīgi aizkari, kas tiešām aiztur gaismu, un prasme beigt darbu tad, kad rāda pulkstenis, nevis kad paliek tumšs.